Tā noritēja Latvijas simtgades svētki Zviedrijā no 2017.gada 20.-22.oktobrim
Latviešu kori, deju kopas un muzicētāji 2017.gada 20.-22.oktobrī pieskandināja Stokholmu: vienlaikus notika gan Reģionālie Kultūras svētki Latvijas simtgadei Zviedrijā, gan arī Simtgades Dziesmu un deju svētku kopmēģinājums, kurā sapulcējās latviešu dejotāji un dziedātāji no Skandināvijas valstīm, Nīderlandes un arī Latvijas.
Pasākumu organizēja Eiropas Latviešu apvienība, bet atbalstīja Latvijas Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas vēstniecība Zviedrijas karalistē, Pasaules Brīvo latviešu apvienība un arī portāls latviesi.com.
Centrālā svētku daļa bija lielkoncerts, kas sākās Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”, tad sekoja dejas, tostarp tās, ko deju kolektīvi iestudējuši, gatavojoties Simtgades Dziesmu un deju svētkiem. Sadancoja deju kopas “Zibenītis” no Zviedrijas, “Aurora” no Somijas, “Ziemeļmeita” un “Pērkonkalns” no Norvēģijas, “Salinieki” no Lielbritānijas, kā arī deju kolektīvi “Līgo”, “Sen Līgo” un “Daugavieši” no Latvijas. Jo sevišķi aizkustinoša bija pēdējā deja “Saved tos mājās pie Daugavas krastiem”.
Koncerta otrā daļa bija atvēlēta koru dziesmām. Skanēja gan Mārtiņa Brauna dziesma ar Raiņa vārdiem “Saule, Pērkons, Daugava”, gan tautasdziesmas. Zviedriju pārstāvēja Gēteborgas latviešu koris, Dienvidzviedrijas latviešu koris “Skåne” un Stokholmas latviešu koris. Bija ieradies arī Igaunijas latviešu koris “Ziemeļu balsis”, Norvēģijas latviešu koris “Laipa”, Latviešu – Somu koris “Ziemeļmeita” LvkorisNL no Nīderlandes. Koncerta noslēgumā atkal varēja baudīt dejotāju priekšnesumu, šoreiz – Līgo dančus.
Uzstājās arī Latvijas Nacionālās kultūras biedrības Igaunijā folkloras kopa “Rēvele”, muzicēja “Stokholmas spēlmaņi/Vecie draugi” ar dalībniekiem no Zviedrijas un Latvijas, Arta Neilanda Vokāli instrumentālā grupa un Kristera Vīkmerka ansamblis no Zviedrijas.
Daļa pasākuma dalībnieku un skatītāju uz Stokholmu bija braukuši no citām Zviedrijas pilsētām, tāpēc aktīvie Stokholmas latvieši beidzot vaigā varēja redzēt tos tautiešus, kas līdz šim bija “sastapti” tikai sociālajos tīklos. Daļa skatītāju bija zviedri, kuri pēc koncerta pat lūguši svētku apskaņotājiem, vai nevar dabūt latviešu dziesmu un danču pavadījumu fonogrammas. Tik ļoti viņus bija saviļņojis koncerts, ka labprāt gribētu vēl kādreiz pakavēties tā noskaņās!
No Latvijas uz svētkiem bija atbraukuši gan jau minētie deju kolektīvi, gan arī daļa virsdiriģentu, piemēram, Ints Teterovskis un deju virsvadītājs Jānis Purviņš.
Deju kolektīva “Zibenītis” dejotāja un viena no svētku organizatorēm Ginta Veidere atzīst: iespēja dejot J. Purviņa vadībā bija ļoti noderīga. Virsvadītājs palīdzējis labāk saprast dejas zīmējumu, kombinācijas. Dejotāji jutušies ļoti saliedēti. Daļai trimdas kolektīvu nav viegli nokomplektēt sastāvu, jo pietrūkst dancotāju. Tāpēc tās deju kopas, kur dejotāju vairāk, šajos svētkos savus dalībniekus aizdeva citām. “Šķiet, ka izdevās notvert mazu daļiņu tās sajūtas, kas varētu valdīt Dziesmu un deju svētkos. Dejojām un dziedājām ar asarām acīs. Šajos septiņos gados, kopš dzīvoju Zviedrijā, šis bija lielākais te notikušais latviešu pasākums. Liels paldies Eiropas latviešu apvienībai, ka svētku norises vietai izraudzījās tieši Stokholmu,” teic Ginta.
Savukārt otrā svētku diena bija “nedaudz kontrolēts Brīvais mikrofons”, kad latviešu dejotāji un dziedātāji varēja uzstāties ar pašu izvēlētiem priekšnesumiem, bet pēc tam “Stokholmas spēlmaņi” spēlēja un mācīja tautiešiem tradicionālos dančus.
Svētkus kuplināja latviešu mākslinieki – rokdarbnieki, piemēram, pērļotāji, adītāji u.c., jo līdz ar koncertu norisa arī viņu darbu izstāde – pārdošana.
Šie bija jau otrie Reģionālie Kultūras svētki Latvijas simtgadei, pirmie notika Britu salās. Šādi svētki vēl gaidāmi arī Viduseiropas reģionā, Nīderlandē, Rosendālā nākamā gada 23. līdz 25. februārī, kā arī Dienvideiropā – Turcijas pilsētā Antālijā no 27 līdz 29. aprīlim. Svētku cikls noslēgsies Pasaules latviešu dienā, kas notiks Rīgā 2. jūlijā.
Svētku cikla idejas autore un vadītāja, viena no Stokholmā notikušā koncerta virsdiriģentēm Inguna Grietiņa Dārziņa pēc svētkiem Zviedrijā teic: “Prieks un pateicība, sirds siltums un smaidošās dvēseles ir gandarījuma sajūta par labi padarīto darbu, kas tik daudziem cilvēkiem ir radījis piepildījumu. Ļoti pateicos visiem, visiem, kas noticēja šai manai idejai sākotnēji un palīdzēja, palīdzēs to realizēt. Nu jau otrie Reģionālie kultūras svētki ir izskanējuši un līdzi nesuši neizmērojamu labsajūtu, jaunu pieredzi un vīziju nākotnei. Turpat 400 dalībnieki un aptuveni tik pat skatītāji vienojās kopīgā latvietības dvēseles stīgā trīs dienu garumā. Par to milzīgs paldies visiem maniem kolēģiem un sadarbības partneriem. Mums kopā izdevās izcili!”
Raksts tapis projekta “Latvijas Diasporas LV100 notikumu atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos” ietvaros ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Foto: Raitis Freimanis
Informācija pārpublicēta no www.latviesi.com