Latvijas 13.Saeimas vēlēšanas Malmē 2018.gada 6.oktobrī

Kas: Latvijas 13.Saeimas vēlēšanas
Kad: Sestdien, 2018.gada 6.oktobrī plkst. 07:00-20:00
Kur: Latvijas goda konsulātā Malmē, Hamngatan 4

Latvijas goda konsuls Andreas Pitlik sadarbībā ar Dienvidzviedrijas latviešu biedrības vadītāju Ilzi Spīguli-Buijtenweg aicina uz pirmoreiz izveidoto vēlēšanu iecirki Malmē, goda konsulāta telpās Hamngatan 4 (ēka atrodas starp Malmes centrālo staciju un Stortorget).
Vēlēšanu iecirknis būs atvērts sestdien, 6.oktobrī no plkst. 07:00 – 20:00. SVARĪGI – lūdzu atcerēties, ka vēlētājiem līdzi jābūt derīgai Latvijas pasei!
Iepriekšēja pieteikšanās balsošanai nav obligāta. Bet aiciniet visus sev zināmos tautiešus līdzi, jo šoreiz vēlētāju rosība ārpus Latvijas var ietekmēt līdz pat 8 amatpersonām Saeimas krēslos. Izmantosim mums uzticēto pilsonisko pienākumu!
Vēlēšanu laikā blakus telpā piedāvāsim kafiju un tēju, lai dotu iespēju pirms vai pēc novēlēšanas savstarpēji aprunāties un iepazīties, tāpēc droši ņemiet līdzi savus groziņus ar pīrāgiem vai citiem gardumiem! Politiskas aģitācijas iecirknī gan netiks pieļautas! 🙂
Plašāka informācija par vēlēšanu kārtību ir atrodama Ārlietu ministrijas mājas lapā: http://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija/13-saeimas-velesanas-konsulara-info
un Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā:
Saskaņā ar CVK instrukciju “Vēlēšanu iecirkņa komisijas darbība ārvalstīs Saeimas vēlēšanās” iecirkņa komisijai vismaz 5 dienas pirms vēlēšanu dienas (tas ir no š.g.1.oktobra), jānodrošina iespēju vēlētājam e-pastā iepazīties vai saņemt informāciju par priekšvēlēšanu programmām, Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstiem un ziņas par deputātu kandidātiem. Ja vēlāties šādu informāciju saņemt, lūdzu, rakstiet uz latviesu.biedriba@gmail.com
FaceBook pasākums izveidots šeit: https://www.facebook.com/events/267815914065488/
Atcerieties, ka jums ir iespēja iet nobalsot arī uz jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārpus tās, ja šobrīd neesat Malmes tuvumā. Iecirkņu adreses meklējiet Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā: https://www.cvk.lv/pub/public/29861.html
Lai Dievs svētī Latviju!
Ar cieņu,
Dienvidzviedrijas latviešu biedrības vārdā,
Ilze Spīgule – Buijtenweg
DLB vadītāja
Tel: 0046 766 400 333
cid:image006.png@01D41220.8CA95CB0

Pikniks Malmes Pildamsparkā sestdien, 01.09.2018

Laipni aicinām gan tos latviešus, kas jau ilgāku laiku dzīvo Skånē, gan tos, kuri nesen pārcēlušies, uz tikšanos un pikniku Malmes Pildamsparkā pie sarkanbalt-sarkanās mājiņas starp bērnu spēļlaukumu un “jeau-de-boules” laukumu (skat. foto ar krustu kartē).
20180824_174204
Tikšanās laiks jau sestdien, 1.septembrī no plkst.17-20.
Līdzi jāņem sega sēdēšanai uz zemes, kaut kas uzkožams un uzdzerams kopgaldam, kā arī āra spēles, bumbas un labs garastāvoklis! 🙂
Lūgums pieteikties uz epastu latviesu.biedriba@gmail.com līdz 31.augustam!
FaceBook pasākuma piekļuvei spied te!
P.s. Ļoti slikta laika un lietus gadījumā pasākums nenotiks, bet par to tad ziņosim!

Latviešu filmu vakars 2018.g. 26.aprīlī

Kad?     Ceturtdien 2018. gada 26.aprīlī

Cikos?  No plkst. 19:00 līdz 22:00

Kur?     Latvijas konsulātā, Hamngatan 4, Malmö
manstevsbankieris

Turpinot aizsākto tradīciju, Dienvidzviedrijas latviešu biedrība sadarbībā ar Latvijas konsulātu Skånē laipni aicina uz nākamo iespēju noskatīties pēdējo gadu labākās latviešu filmas omulīgā gaisotnē.
Šoreiz piedāvājam režisores Ievas Ozoliņas 2015.gada dokumentālo filmu ” Mans tēvs baņķieris”. Režisore filmā pēta 20. gadsimta 90. gadu notikumus, kuru laikā viņas tēvs, bankrotējušās bankas prezidents, pazūd bez vēsts ar 6 miljoniem noguldītāju naudas. “Interpola” meklēšanā viņš ir vairāk nekā 16 gadus. Kādu dienu pienāk ziņas, ka kāds vīrietis, kura personas dati sakrīt ar meklējamā vīrieša personas datiem, ir pieteicies psihiatriskajā klīnikā Malaizijā.
Filma atzīta par vienu no pēdējās desmitgades labākajām latviešu dokumentālajām filmām un saņēmusi Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvas nominācijās Labākā debija un Labākā montāža.
Filma būs latviski ar subtitriem angļu valodā.

Pasākums ir bez maksas, bet tā kā vietu skaits ir ierobežots, lūdzam pieteikties, rakstot uz latviesu.biedriba@gmail.com līdz 2018.gada 25.aprīlim.
Aicinām ņemt līdzi uzkodu groziņus.

Pasākuma lapa FaceBook: https://www.facebook.com/events/1800947729971760/?ti=cl

Filmu vakars 8.februārī

Dienvidzviedrijas latviešu biedrība sadarbībā ar Latvijas konsulātu Skånē plāno aizsākt tradīciju noskatīties pēdējo gadu labākās latviešu filmas omulīgā gaisotnē. Ceram turpināt šos vakarus reizi divos mēnešos.
Kā pirmo piedāvājam režisora Andra Gaujas 2014.gada drāmu “Izlaiduma gads” ar Ingu Alsiņu galvenajā lomā. Filma ir par jaunu skolotāju, kura pēc piedzīvotas vilšanās personiskajā dzīvē, visu enerģiju velta savai audzināmajai klasei, taču aiziet par tālu – ekskursijās un mājas ballītēs pakāpeniski izzūd robeža starp skolotāju un skolēniem. Kad viens no skolniekiem iemīlas skolotājā, viņa nonāk sarežģītā personīgo attiecību mezglā. Filma piedalījusies vairākos starptautiskos kino festivālos un saņēmusi polāri atšķirīgas skatītāju atsauksmes Latvijā. Filma nav paredzēta bērniem, ieteikta no 16 gadu vecuma. Filma būs latviski ar subtitriem angļu valodā.1450799659_640x360
Pasākums ir bez maksas, bet tā kā vietu skaits ir ierobežots, lūdzam pieteikties, rakstot uz latviesu.biedriba@gmail.com līdz 2018.gada 5.februārim.

Kad? Ceturtdien, 2018.gada 8.februārī pl.19

Kur? Latvijas konsulātā Malmö, Hamngatan 4, 3.stāvā

Tā noritēja Latvijas simtgades svētki Zviedrijā no 20.-22.oktobrim

Latviešu kori, deju kopas un muzicētāji 2017.gada 20.-22.oktobrī pieskandināja Stokholmu: vienlaikus notika gan Reģionālie Kultūras svētki Latvijas simtgadei Zviedrijā, gan arī Simtgades Dziesmu un deju svētku kopmēģinājums, kurā sapulcējās latviešu dejotāji un dziedātāji no Skandināvijas valstīm, Nīderlandes un arī Latvijas.

Pasākumu organizēja Eiropas Latviešu apvienība, bet atbalstīja Latvijas Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas vēstniecība Zviedrijas karalistē, Pasaules Brīvo latviešu apvienība un arī portāls latviesi.com.

Centrālā svētku daļa bija lielkoncerts, kas sākās Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”, tad sekoja dejas, tostarp tās, ko deju kolektīvi iestudējuši, gatavojoties Simtgades Dziesmu un deju svētkiem. Sadancoja deju kopas “Zibenītis” no Zviedrijas, “Aurora” no Somijas, “Ziemeļmeita” un “Pērkonkalns” no Norvēģijas, “Salinieki” no Lielbritānijas, kā arī deju kolektīvi “Līgo”, “Sen Līgo” un “Daugavieši” no Latvijas. Jo sevišķi aizkustinoša bija pēdējā deja “Saved tos mājās pie Daugavas krastiem”.

Koncerta otrā daļa bija atvēlēta koru dziesmām. Skanēja gan Mārtiņa Brauna dziesma ar Raiņa vārdiem “Saule, Pērkons, Daugava”, gan tautasdziesmas. Zviedriju pārstāvēja Gēteborgas latviešu koris, Dienvidzviedrijas latviešu koris “Skåne” un Stokholmas latviešu koris. Bija ieradies arī Igaunijas latviešu koris “Ziemeļu balsis”, Norvēģijas latviešu koris “Laipa”, Latviešu – Somu koris “Ziemeļmeita” LvkorisNL no Nīderlandes. Koncerta noslēgumā atkal varēja baudīt dejotāju priekšnesumu, šoreiz – Līgo dančus.

Uzstājās arī Latvijas Nacionālās kultūras biedrības Igaunijā folkloras kopa “Rēvele”, muzicēja “Stokholmas spēlmaņi/Vecie draugi” ar dalībniekiem no Zviedrijas un Latvijas, Arta Neilanda Vokāli instrumentālā grupa un Kristera Vīkmerka ansamblis no Zviedrijas.

Daļa pasākuma dalībnieku un skatītāju uz Stokholmu bija braukuši no citām Zviedrijas pilsētām, tāpēc aktīvie Stokholmas latvieši beidzot vaigā varēja redzēt tos tautiešus, kas līdz šim bija “sastapti” tikai sociālajos tīklos. Daļa skatītāju bija zviedri, kuri pēc koncerta pat lūguši svētku apskaņotājiem, vai nevar dabūt latviešu dziesmu un danču pavadījumu fonogrammas. Tik ļoti viņus bija saviļņojis koncerts, ka labprāt gribētu vēl kādreiz pakavēties tā noskaņās!

No Latvijas uz svētkiem bija atbraukuši gan jau minētie deju kolektīvi, gan arī daļa virsdiriģentu, piemēram, Ints Teterovskis un deju virsvadītājs Jānis Purviņš.

Deju kolektīva “Zibenītis” dejotāja un viena no svētku organizatorēm Ginta Veidere atzīst: iespēja dejot J. Purviņa vadībā bija ļoti noderīga. Virsvadītājs palīdzējis labāk saprast dejas zīmējumu, kombinācijas. Dejotāji jutušies ļoti saliedēti. Daļai trimdas kolektīvu nav viegli nokomplektēt sastāvu, jo pietrūkst dancotāju. Tāpēc tās deju kopas, kur dejotāju vairāk, šajos svētkos savus dalībniekus aizdeva citām. “Šķiet, ka izdevās notvert mazu daļiņu tās sajūtas, kas varētu valdīt Dziesmu un deju svētkos. Dejojām un dziedājām ar asarām acīs. Šajos septiņos gados, kopš dzīvoju Zviedrijā, šis bija lielākais te notikušais latviešu pasākums. Liels paldies Eiropas latviešu apvienībai, ka svētku norises vietai izraudzījās tieši Stokholmu,” teic Ginta.

Savukārt otrā svētku diena bija “nedaudz kontrolēts Brīvais mikrofons”, kad latviešu dejotāji un dziedātāji varēja uzstāties ar pašu izvēlētiem priekšnesumiem, bet pēc tam “Stokholmas spēlmaņi” spēlēja un mācīja tautiešiem tradicionālos dančus.

Svētkus kuplināja latviešu mākslinieki – rokdarbnieki, piemēram, pērļotāji, adītāji u.c., jo līdz ar koncertu norisa arī viņu darbu izstāde – pārdošana.

Šie bija jau otrie Reģionālie Kultūras svētki Latvijas simtgadei, pirmie notika Britu salās. Šādi svētki vēl gaidāmi arī Viduseiropas reģionā, Nīderlandē, Rosendālā nākamā gada 23. līdz 25. februārī, kā arī Dienvideiropā – Turcijas pilsētā Antālijā no 27 līdz 29. aprīlim. Svētku cikls noslēgsies Pasaules latviešu dienā, kas notiks Rīgā 2. jūlijā.

Svētku cikla idejas autore un vadītāja, viena no Stokholmā notikušā koncerta virsdiriģentēm Inguna Grietiņa Dārziņa pēc svētkiem Zviedrijā teic: “Prieks un pateicība, sirds siltums un smaidošās dvēseles ir gandarījuma sajūta par labi padarīto darbu, kas tik daudziem cilvēkiem ir radījis piepildījumu. Ļoti pateicos visiem, visiem, kas noticēja šai manai idejai sākotnēji un palīdzēja, palīdzēs to realizēt. Nu jau otrie Reģionālie kultūras svētki ir izskanējuši un līdzi nesuši neizmērojamu labsajūtu, jaunu pieredzi un vīziju nākotnei. Turpat 400 dalībnieki un aptuveni tik pat skatītāji vienojās kopīgā latvietības dvēseles stīgā trīs dienu garumā. Par to milzīgs paldies visiem maniem kolēģiem un sadarbības partneriem. Mums kopā izdevās izcili!”

Raksts tapis projekta “Latvijas Diasporas LV100 notikumu atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos” ietvaros ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Foto: Raitis Freimanis

Informācija pārpublicēta no www.latviesi.com

Latvijas vēstnieks atklāj Latvijas goda konsulātu Skonē

2017.gada 10.oktobrī Malmē tika atklāts Latvijas goda konsulāts. Atklāšanas pasākums notika pilsētas valdes namā, klātesot Skones lēņa gubernatorei Anelijai Hultēnai (Annelie Hultén) un Malmes pilsētas mēram Kentam Andersonam (Kent Andersson).

Atklājot goda konsulātu, Latvijas vēstnieks Zviedrijā Marģers Krams aicināja Skones iedzīvotājus iepazīt Latviju un veidot kopējus ekonomiskās sadarbības un investīciju projektus.

Jaunais Latvijas goda konsuls Andreas Pitliks ir uzņēmējs, kuram pieder komunikāciju un reklāmas kompānija, tāpēc viņa galvenās darbības jomas būs ekonomisko sakaru attīstība, reklāma, tūrisms un zīmola veidošana.

Konsulāts atrodas uzņēmuma SOUTH Communication telpās Malmē, Hamngatan 4, telefons +46 40-350342.

Informācija pārpublicēta no Latvijas vēstniecības Zviedrijā:

http://www.mfa.gov.lv/stockholm/aktualitates/58039-latvijas-vestnieks-atklaj-latvijas-goda-konsulatu-skones-leni